MUIŽA UN PARKS
Jaunlaicenes muiža
Livonijas laikā Jaunlaicene un Veclaicene tiek minētas
kā Marienburgas muižai piederoši īpašumi.
Zviedru laikā muiža pieder „kronim” (Zviedru valdībai)
un tiek iznomāta.
1721.gads - visa Vidzeme tiek iekļauta Krievijas
impērijas sastāvā. Jaunlaicenes muižu turpina iznomāt. Kopš „Zviedru laikiem”
zemnieki pieraduši pie vaku grāmatām un labi zina savas tiesības. Bieži sūdzas
valdībai par muižas nomnieku nelikumīgu rīcību un pāridarījumiem.
1735.gads - Cara valdība izdod Ukazu: „Zemnieki, mūsu
Alūksnes muižu pavalstnieki ir iesnieguši mums savas vispadevīgās sūdzības, kā
par to, ka viņiem jāpacieš nepaciešamas muižnieku varmācības un
apiešanās, tā arī par to, ka nav saņēmuši uz saviem lūgumiem no zemes
tiesas spriedumu un taisnību.” Jaunlaicenes muižas pārvaldniekam
Liphardam muižas atņem un liek atmaksāt zemnieku zaudējumus.
1747.gads - Jaunlaicenes muižu cariene
Elizabete uzdāvina grāfam Voroncovam. Tajā pat gadā muiža tiek pārdota baronam
Johanam Gotlībam Volfam I.
Jaunlaicenes muiža kļūst par Volfu dzimtas Vidzemes
zara šūpuli.
Gandrīz 200 gadus muižā mēģina sadzīvot vācu un franču
augstmaņi un amatnieki ar latviešu zemniekiem, latviešu, igauņu, krievu
kalpotājiem un ierēdņiem.
Jaunlaicenes baroni Latviju pamet 1918. gadā. Līdz
1930. gadam barons vēl dažas reizes bijis Jaunlaicenē.
Volfu dzimtas īpašumā muiža ir līdz 1920.
gada zemes reformai. Tad baronam atstāj 80 ha zemes un kungu dzīvojamo māju.
Par saimniecības ēkām ziņu nav.
Muižas parks
Parka platība 9ha.
Baronu fon Volfu dzimtas grāmatā norādīts, ka augsne, kas ieskauj māju bija nabadzīga un sajaukta ar granti, tāpēc parka veidošana prasīja daudz darba, izdomas un līdzekļu.
Johans Gotlībs Volfs II bija pirmais, kas radīja parku. Parkā bija septiņu koku (ozolu) grupa, viens koks katram dēlam, kuru sieva viņam dāvāja. Šie koki rādīja brāļu tuvību. Izveidotais dārzs tika uzturēts arī nākamajās divās paaudzēs.
Johana Gotlība II dēls Jozefs Volfs bija hidrotehnikas inženieris. Viņš izveidoja lielu dīķi mājas aizmugurē ar saliņu centrā, uz kuras uzcēla vasaras mājiņu. Tā kļuva par viņa pusaugu dēlu vasaras rezidenci.
Saimniecības ēkas, kuras ērtības labad atradās tuvu mājai, bija atjautīgi koku un krūmu ieskautas, radot viesiem paplašināta parka, ne lauku saimniecības īpašuma iespaidu.
Parkā bija vairākas terases, divas strūklakas, ēnainas pastaigu takas. Bija arī ūdenskrāni. Parku laistīja un apkopa dārznieks un trīs puiši.
Mūsdienās, savu iespēju robežās, parku apsaimnieko Alūksnes novada pašvaldības Jaunlaicenes pagasta pārvalde. Ir veikta parka izpēte un izstrādāts parka iattīstības plāns.
Vairāk par Jaunlaicenes muižu un baronu fon Volfu dzimtu var uzzināt muzeja pamatekspozīcijā "Jaunlaicenes muiža", izstādē ārpus muzeja "Jaunlaicenes muižas ēkas", dodoties pastaigā stāstnieka pavadībā pa Jaunlaicenes muižu un/vai Kungu kapiem, kā arī piedaloties izglītojošā nodarbībā "Dārgumu meklēšana muižas parkā"
