Alūksnes draudze un pilsnovads Opekalna draudze Opekalna draudzes muižu vietas un pagastu robežas 1934 Opekalna draudzes muižas un robežas
  1. gadā Apes muiža minēta kā Alūksnes pilsmuižas lēņu muiža, tā esot veidojusies no vairākiem zemes gabaliem.

Muiža iznomāta kādam Gerdam Hoppem.  Hoppes uzvārds ir radījis versiju par  Hopenhofas muižas nosaukuma izcelšanos[1].  Hoppes muižā saimniekojuši pāris gadsimtus.

 Vēlāk tiek minēts kāds  īpašnieks Jabelnovskis, kurš aizbēga līdzi poļiem, tad ķēniņš  Gustavs Ādolfs abas muižas dāvināja bruņiniekam Lorencam Vāgneram. 1630. gadā muižas  tiek nodotas Berentam Zontāgam, kurš vēlāk pieņem uzvārdu Zonenbergs.

Kārļa XI sūtnis 1664. gada 28. septembrī apstiprināja Zonenberga īpašumu.

Apes muiža aprakstos minēta kopā ar Karvu un Zonenbergs Karvas muižu 1684. gadā pārdeva   Letnantam Heinriham Brantam par 800 dālderiem bet Apes muižu atstāja savam pēcnācējam.

 17. gs. beigās un 18.gs pirmajā  pusē  Apes muiža minēta kopā ar Karvas muižu, kā -  Nothhelferu ģimenes īpašums.

Īpašnieku vārdi mainījās galvenokārt tāpēc, ka mantoja meitas, kuras apprecoties pārgāja vīra uzvārdā.

Pirms barona Delviga īsu brīdi īpašnieki bija Wolfu dzimta.   

 Kopš 1889. gada muižas īpašnieks ir Akselis fon Delvigs. Viņš izveidoja progresīvu paraugmuižu un uzcēla dzelzceļa staciju, tā panākot, ka dzelzceļa līnija uz Valku iet caur Api.

Kopš 1924. gada Apes muižas centrs iznomāts Apes lauksaimniecības skolai.

Kungu mājā pēc otrā pasaules kara no1950. līdz 1996. gadam atrodas slimnīca, vēlāk  iekārtota Alūksnes pansionāta Apes filiāle. 2005. gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks un tā tika pamesta.

 

[1] Ilzes  Māra Janelis (Latvijas muižu un  parku pētniece un arhitekte) pētījumā par Ziemera muižu ir izteikusi vairākas versijas par nosaukuma rašanos, un viena no tām ir, ka nosaukums ir sens vietvārds, bet muižas īpašnieks šo vārdu ieguva un zaudēja reizē ar īpašumu. Šo versiju  gribas “pielaikot” arī citām muižām.

 

(1811. gads) Apes muižas dvēseļu revīzijas sarakstā  - 144 vīrieši sievietes revīzijas sarakstos nerakstīja

(1858. gads) 160 vīrieši, 177 sievietes, kopā 337 zemnieki

Apes muižas dvēsēlu  revīziju sarakstos no 1811.gada līdz 1858. gadam ir minētas sekojošas zemnieku sētas, nenorādot sētas māju skaitu :

  1. Dunduri
  2. Lipski
  3. Zīļi (Sille)
  4. Vossa
  5. Uzkaņi
  6. Lejas Dzeņi
  7. Kalna Dzeņi
  8. Lāči
  9. Laurenes
  10. Mālupes
  11. Jaši

Apes  muižas dvēseļu revīzijas zemnieku alfabētiskais saraksts (1858. gads)

  1. Ābelkoks
  2. Alsbrūvers
  3. Ābols
  4. Alksnīts
  5. Augs
  6. Bergers
  7. Bēning ( Bēniņš)
  8. Bremze
  9. Balta
  10. Brieds
  11. Boija
  12. Bēters
  13. Dzens
  14. Ērnsons
  15. Elsting ( Elstiņš)
  16. Enneta
  17. Gruzīts
  18. Grünerts
  19. Grīsling ( Grīsliņš)
  20. Gruberts
  21. Hermansons
  22. Jakobsons
  23. Jansons
  24. Jaše
  25. Jāņkārlis
  26. Kallens
  27. Kļaviņš
  28. Ķirsis
  29. Lielanš
  30. Lācīts
  31. Lipskis
  32. Lielbrieds
  33. Lusdig (Lustiņš)
  34. Laurens
  35. Lazding ( Lazdiņš)
  36. Laicens
  37. Mellups
  38. Mālups
  39. Mērnieks
  40. Meisters
  41. Muitnieks
  42. Mikkalns
  43. Ozolkalns
  44. Pedrauts
  45. Pindris
  46. Plepps
  47. Pirro
  48. Pētersons
  49. Rubbins (Rubenis)
  50. Ruciņš
  51. Sills ( Zīls? Zīle?)
  52. Sudrabkalns
  53. Smordons
  54. Štelmahers
  55. Sprīvuls
  56. Uzkans
  57. Urtiņš
  58. Uelle
  59. Vunge
  60. Vosekalns
  61. Vosis vai Vosse
  62. Vencs
  63. Vuškalns
  64. Circens